Mēs un mūsu Latvija 12.Saeimas pirmajā dienā.

Šodien Saeimas deputāta pilnvaras ir ieguvuši Latvijas valsts 12.Saeimā jaunievēlētie 100 deputāti.

Mediji visu dienu seko līdzi notikumiem Parlamenta mājā Jēkaba ielā, paralēli tiek nodrošināta tiešraides translācija no Saeimas mājas lapas un drošības pēc arī jaunais Saeimas deputāts, talantīgs Nacionālā teātra aktieris un raidījuma “Suņu būda” saimnieks Artuss Kaimiņš, pildot solīto, visu notiekošo iemūžinot ar mazu baltu, līdzi paņemtu SONY videokameru.

Kas un kā noticis, katrs pats var izsekot medijos.

atb

Foto atrasts te

Mani nodarbina divi citi jautājumi:

1. Junkura dotais zvērests un pilnvaru nolikšana uzreiz pēc tā jeb Junkeriāde,

2. Saeimas deputāta atbildīgums un ne tikai.

Viss ir vienkārši, manuprāt.

Junkeriāde.

Pēc Saeimas vēlēšanās nodoto balsu pilnīgas saskaitīšanas CVK paziņo tos kandidātus, kas ir ievēlēti – ieguvuši Saeimas deputāta mandātu jeb vietu Saeimā.

Nekur nav teikts, ka no šīs vietas nevarētu un nedrīkstētu atteikties vēl pirms zvēresta došanas. Citiem vārdiem runājot – lai es brīvā krēslā dotu apsēsties citai personai, man nav obligāti šajā krēslā jāapsēžas, no tā jāpieceļas un tad tikai jādod kādam apsēsties. Es vienkārši varu nesēsties.

To apliecina arī Satversmes 18.pants, kas nosaka, kaSaeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.

Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Tātad – tikai tad, kad tiek nodots zvērests, tiek iegūtas pilnvaras. Jebkurš var atteikties iegūt pilnvaras pirms zvēresta došanas, atdodot vietu nākamajam kandidātam, nemelojot tautai, ka savus pienākumus pildīs pēc labākās apziņas, jau iepriekš zinot, ka nepildīs tos ne mirkli.

Katrā ziņā, es nezinu gadījumus, kad jebkur – vai tas būtu konkurss uz amata vietu kādā iestādē, studiju vietu kādā augstskolā, no pretendenta, kas izvēlēts, tiktu pieprasīts vispirms parakstīt līgumu, pēc kā to uzreiz lauzt.

Bet kā izrādās – gudrākie no gudrākajiem – likumdevēji ir radījuši jaunu juridiski aplamu pirueti – Junkeriādi.

Atbildīgums.

Atbildība un atbildīgums ir divas dažādas lietas. Jā gan! Atbildīgums ir paša cilvēka prasība pret sevi, sevis paveikto, bet atbildība – ir citu cilvēku uzticēta un tāpēc – jo tik pieprasāma. Ne visi, kam ir uzticēta liela atbildība ir ar atbilstošu atbildīgumu. Tas arī ir tas darvas karotes lielums medus mucā. Un es zinu, ka tai lielajā medusmucā, ko sauc par Latviju, ir atbildīgi cilvēki, kam ir uzticēta arī liela atbildība, kuri katru dienu dara savu darbu atbildīgi. Man ļoti gribētos ticēt, ka šajā jaunajā 12.Saeimā, atbildīgu cilvēku ir vairāk kā bijis iepriekšējās.

Esmu par kvalitāti ne kvantitāti. Tikai 100 tautas priekšstāvjiem ir uzticēta atbildība, strādāt atbildīgi Latvijas valsts un tautas labā. Šo 100 cilvēku kopīgi paveiktais arī būs ekvivalents to kopīgajam atbildīgumam, bet katra paveiktais ļaus izdarīt secinājumus par katra atbildīgumu pret tam uzticēto atbildību.

Es nevēlos kā mērauklu piesiet atalgojumu, ko labprāt dara ikviens, kad jārunā par atbildīgumu un atbildību. Viss ir vienkārši – konkrēti Saeimas deputāta atalgojums nav slikts vai nepietiekošs. Ja kāds varētu garantēt, ka pieaugot algai, pieaugs arī prāta spējas un atbildīgums, tad domāju, ka tauta neiebilstu maksāt miljonus policistiem, prokuroriem, tiesnešiem, ministriem, deputātiem utt. Bet tā nav. Un arī apkopēja, lai cik spodri tīrīs – pie algas viņai nepieliek. Varbūt tāpēc sirdsapziņa un kauna sajūta (kopsumma veido atbildīgumu) par slikti paveiktu darbu kļuvusi par deficītu?

Un vēl, maza piebilde – varu no savas pieredzes pateikt, ka neatkarīgi no algas lieluma, vienmēr pastāv un pastāvēs korupcijas risks. Risks ir vienmēr. Pat ne risks, bet vilinājums. Gluži kā laulībā ar soļiem pa kreisi. 😉 Runas par riska koeficientiem, kurus naski aprēķina dažādi “eksperti” un citiem brīnumiem ir vairāk kā aplamas. Tikai un vienīgi katra cilvēka paša rīcība nosaka vai korupcija notiks vai nē, vai darbu viņš paveiks godprātīgi, atbildīgi, labi un atbilstoši uzticētajai atbildībai vai tomēr atbilstoši savam atbildīguma līmenim.

Es vēlos novēlēt, gan mums visiem – Latvijas tautai, gan mūsu jaunajai 12.Saeimai un 100 tautas priekšstāvjiem – nekad nebūsim vienaldzīgi ne pret ko, attīstīsim katru dienu savu atbildīgumu, tieksimies arvien kļūt un būt labāki kā bijām vakar, un aizvien atbildēsim par paveikto paši sev un to priekšā, kuri mums uztic atbildību par mūsu Latviju. Mēs katrs esam Latvija.

Jā, tāda attieksme liek cilvēkam degt darbā, ikdienā, dzīvē. Bet labāk kvēli degt, ne kā oglei kūpēt.

Dievs, svētī Latviju!