Tieši šodien savu konkurētspēju visai pasaulei jau atkal pierādīja mūsu skeletonists Martins Dukurs, izcīnot CETURTO pēc kārtas Pasaules kausu un arī tika pie 100 000 eiro lielas prēmijas.
Ir neizsakāms prieks par Dukuru ģimeni, kas ar savu darbu un reāliem sasniegumiem pierāda visai pasaulei, ka ne tikai dara savu darbu ekselenti, bet arī to, ka viņiem konkurentu nav jeb konkurētspējīgāku par viņiem šobrīd pasaulē nav! Un tas ir lieliski! APSVEICU un LEPOJOS! Jūs, Dukuru ģimene, pierādiet, ka esiet tā LATVIJA, kas VAR!
Un paldies, ka esiet likuši arī vēl par ko padomāt…
Kolosālie brāļu Dukuru sasniegumi man lika aizdomāties par tik ļoti skandināto vārdu savienojumu “konkurētspējīgs atalgojums” un pavisam elementāri nonākt pie vienkāršas atziņas, ka tas ir absurdākais vārdu savienojums kāds var būt! Jo ne jau atalgojums konkurē, bet gan cilvēki, to veiktais darbs un rezultāts.
To saprotot, pavisam retorisks kļūst jautājums – ar ko gan pie varas esošie ir konkurējuši, lai saņemtu savu augsto atalgojumu? Ko gan viņi “ir” tādu paveikuši? Kuri ir tie labie darbi, kas ir pierādījuši, ka Latvija VAR?
Politikā ir samērā liela klanu un perosnu konkurence, tākā domāju, ka atalgojums ir atbilstošs. Mārtiņu Dukuru viennozīmīgi var ierindod pie izciliem mūsu valsts pārtāvjiem. 🙂