Pilsonība kā dāvana?

Jautājums par iespējamo referendumu par grozījumiem Pilsonības likumā, ar kuru nepilsoņiem piešķirtu pilsonību automātiski ar 2014.gada 01.janvāri, ir un būs Latvijas dienaskārtībā vēl ne vienu dienu vien.

Vakar iepazinos ar starptautisko tiesību speciālista Mārtiņa Paparinska atzinumu, kas sniegts Centrālai Vēlēšanu komisijai(CVK) pēc pieprasījuma. Ar kuru aicinu arī Jūs iepazīties.

Jāteic uzreiz, ka M.Paparinskis jautājumu skatījis no starptautisko tiesību viedokļa, neanalizējot nacionālās tiesībpolitikas problemātiku konkrēto pilsonības tiesību aspektā.  Kopumā interesants un patīkami kompakts un argumentēts viedoklis, par ko atzinuma autoram patiesi jāsaka paldies.

Minētais atzinums ir raisījis arī pāris pārdomas.

Ir vairāki jautājumi uz kuriem vēl atbildes jāmeklē, bet šoreiz par kādu starptautiskas nozīmes, bet iekšēji risināmu jautājumu, kas nav atbildēts šajā atzinumā un uz kuru atbilde Latvijai ir jāmeklē. Un tas būtu –  Vai apstākļos, kad par personām – nepilsoņiem valstij nav pilnīgas informācijas, vispār dienas kārtībā drīkst būt jautājums par personas statusa automātisku maiņu?

Latvijai NAV zināms cik nepilsoņi faktiski IR Krievijas pilsoņi.  Krievija šādu informāciju nevienai valstij NESNIEDZ. Tādējādi, mēs arī nezinām vai Krievija kā PSRS tiesību un pienākumu mantiniece savu pienākumu-pilsonības piešķiršanu- nav pildījusi? Kā min cienītais Martins Paparinskis : “Valstu pēctecības gadījumā (Kā tas ir Krievijas gadījumā, jo Krievija ir PSRS pēctece – mana piebilde) valstīm ir pienākums piešķirt pilsonību; gadījumos, kad valsts turpina pirmsokupācijas valsti (Kā tas ir Latvijas gadījumā, jo Latvija atjaunoja pirmsokupācijas Latviju – mana piebilde), tai nav pienākuma, bet ir tiesības piešķirt pilsonību;“.

Domāju, ka visiem ir saprotams, kas šajā gadījumā ir Krievija un, kas Latvija, un kādas tiesības un pienākumi katrai ir.  Latvija līdz šim jau ir bijusi gana toleranta un pretimnākoša, radot nepilsoņa institūtu, kā arī dodot nepilsoņiem iespējas naturalizēties un kļūt par Latvijas pilsoņiem. Latvija ir devusi izvēles iespējas.

Tādējādi, šīm personām, šobrīd nepilsoņi, kuras nebija Latvijas pilsoņi un nevarēja par tādiem kļūt pēc vēsturiskajiem kritērijiem, bet tikai naturalizācijas ceļā, faktiski pēc 1991.gada bija un vēl aizvien ir tiesības Krievijai prasīt pienākuma izpildi – pilsonības piešķiršanu.

Ievērojot minēto, saprotu, Mārtiņa pozīciju, ka viņš atzinumu sniedzis raugoties tikai no starptautisko tiesību viedokļa. Tomēr šis jautājums arī ir aktuāls un obligāti izskatāms, vērtējot situāciju ar nepilsoņiem pēc būtības.

Tāpēc domāju, ka pie apstākļiem, kad nav zināms vai nepilsoņi nav kādas citas valsts pilsoņi, tai skaitā Krievijas, kas šādu informāciju nesniedz jeb tur slepenībā, pēc būtības vispār nav izskatāms jautājums par pilsonības piesķiršanu automātiski jeb uzdāvināšanu.

—–

Te CVK mājas lapā var iepazīties arī ar citiem atzinumiem Pilsonības likuma grozījumu referenduma sakarā.

Atbildēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s