Par svarīgāko jautājumu

Kopš agras bērnības atceros  virtuvē skanošo Latvijas radio 1 un “bērnu” raidījumu kāpēcīšiem jeb tiem, kam ir sācies “kāpēcīšu vecums”. Raidījums vienmēr sākās ar dažādās tonalitātēs un intonācijās izteiktiem ļoti daudziem: “Kāpēc!? Kāpēc? …Kāpēc? Kāpēc?! Kāpēc…? Kāpēc???” …

Sen šo raidījumu neesmu dzirdējusi. Ceru gan, ka tas vēl tiek veidots un raidīts. Kāpēc?

Tāpēc, ka tieši šis raidījums manī nostiprināja pārliecību, ka kāpēcīša vecums ir interesantākais laiks cilvēka dzīvē, kurš faktiski beidzas tikai līdz ar fizisku cilvēka nāvi vai arī to brīdi, kad mēs pārstājam uzdot jautājumu “Kāpēc?”.

Atrašanās “Kāpēc vecumā” ir dabisks homo sapiens stāvoklis, tas ir virzītāja spēks izziņā un attīstībā.

Un tad es aizdomājos par to, kādus jautājumus mūsdienu sabiedrībā ir ierasts uzdot un kādus jautājumus visbiežāk uzdod arī visdažādākie mediji saviem klientiem – raidījumu, interviju, rakstu sižetu dalībniekiem, varoņiem un adresātiem-sabiedrībai… Ir svarīgi kā tiek uzdots jautājums un kas tiek jautāts, jo tikai “kāpēc?” faktiski pieprasa atbildi pēc būtības, nevis tā pat vien, garāmejot. “Kāpēc?” liek domāt.

Bija reiz LTV 1 raidījums “Kas notiek Latvijā?”, kurš it kā centās rast atbildes arī kāpēc kaut kas notiek. Jānis Domburs centās un veidoja raidījumu tiešām interesantu. Jāteic, ka, manuprāt, tikai pēc laika, no malas paskatoties, ir iespējams novērtēt un saprast, ko īsti raidījums ir devis sabiedrībai. Atļaušos izteikt savas domas un novērojumus. Jānis Domburs “rakās iekšā” raidījumā ar milzu atdevi – viņš bija paraugs kā žurnālistam jāgrib uzzināt notikumi un to cēloņi. BET diemžēl, raidījums neradīja šo izziņas sajūtu, jo jau pats raidījuma uzstādījums, bija konstatēt faktus un saprast, kas notiks tālāk, nevis domāt kāpēc kaut kas notiek un notiks… Kāpēc tāds bija raidījums? Manuprāt, tāpēc, ka Jānis jau bija izdomājis un sapratis. Viņam bija interesanti vērot diskusiju biedru reakcijas un sejas izteiksmes, kad viņš uzdeva jautājumus, uz kuriem jau pats zināja atbildes.  Viņam bija interesanti. Skatītājs biežāk atbildes nojauta, nevis zināja, jo tās tā arī netika pateiktas. Vairāk tvaika nolaišanai veltīts laiks bija šis raidījums, nevis izziņai un sabiedrības domāšanas veicināšanai. Lai gan Jānim pārmest neko nebūtu labi un to arī nemaz nedaru, jo saprotu, viņš centās un darīja kā mācējā, kā viņam tajā brīdī likās vispareizāk un kā varēja. Domāju, ka viņš gribēja netieši uzdodot savu vienu jautājumu “Kas notiek Latvijā?”, un tādējādi likt sabiedrībai pašai uzdot un meklēt atbildes uz nākamo, loģiski sekojošo jautājumu “Kāpēc tā notiek Latvijā?”.

Vai sabiedrība uzdeva sev un citiem loģisko: “Kāpēc?” un atbildi meklēja? Raugoties šodienā – šķiet, ka nē.  Tāpēc ir jautājums vai medijiem nav jābūt primāri tiem publiskajiem spēlētājiem, kas uzdod jautājumu “Kāpēc?” un arī meklē atbildes uz to?

Otrs raidījums, kas pievērsis uzmanību ir Latvijas radio 1 programmā esošais “Kā labāk dzīvot?”. Saprotu, ka domāts labi, šo raidījumu veidojot un raidot. Un tomēr, katram jau tas labais ir pa savam saprotams, turklāt svarīgāk būtu meklēt mērķi – atbildi uz jautājumu “Kāpēc labāk dzīvot?”, jo tad, kad mēs izvirzām mērķi, mēs noteikti redzam daudzreiz vairāk iespēju… Jautājums “Kā?”, gribot negribot, liek meklēt vienu vienīgi pareizo atbildi. Tā tas cilvēka prāts radīts.

Kopumā raugoties gan žurnālu, gan avīžu, gan raidījumu virsrakstos un vērtējot to saturu, diemžēl nākas secināt, ka gan mediji, gan politiķi, gan sabiedrība ir ieskrējusies atbilžu meklējumā uz jautājumiem “Vai? Kur? Kad? Cikos? Par cik? Ko? Kas? Kam?…utt.”, bet arvien retāk uzdod jautājumu “Kāpēc?” un vēl retāk meklē atbildes uz šo jautājumu. Diemžēl, man šī tendence liek sadzirdēt regresa triumfa smieklus pār cilvēci.

Un tas, manuprāt, nav labi. Tas notrulina iemaņas domāt. Bet, lai saprastu kāpēc der vai neder sniegtās atbildes uz jautājumiem “Vai? Kur? Kad? Cikos? Par cik? Ko? Kas? Kam?…utt.” un ko ar tām darīt tālāk, mums ir jāzina arī kāpēc.

Un, ja mēs meklētu līdz atrastu atbildes uz jautājumu “Kāpēc?”, tad mēs noteikti dzīvotu godīgākā un atklātākā sabiedrībā, pašpārliecinātākā un mērķtiecīgākā noteikti. Un kāpēc gan ne? Kāpēc?

Domāju, ka mēs visi zinām, kad sākas kāpēcīšu vecums. Neļausim tam beigties, kamēr esam dzīvi! 😉

p.s. Foto atrasts te google.com

N.B. Pašlaik par spilgtāko žurnālistu, kurš atklāti un visai dabiski uzdod jautājumu “Kāpēc?”, varētu saukt Arni Krauzi (LTV1). Protams ir vēl virkne jaunu, drošu un talantīgu žurnālistu, kas nenoliedzami ļauj skatīt arī gaišas krāsas. 🙂

One thought on “Par svarīgāko jautājumu

Atbildēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s