Par vienu no Latvijas vaļiem – izglītību.

Ne tikai par augstāko…

Pirms kāda laika ierakstīju mazliet provocējošu tvītu, par Latvijas Izglītības ministra Roberta Kīļa pausto, ka viņš neredz racionālus iemeslus kādēļ Latvijas valsts augstākās izglītības iestādēs nevarētu nodrošināt izglītības iegūšanu krievu valodā.

Ierakstīju, lai pievērstu uzmanību Izglītības ministra sacītajam.

Uzreiz precizēsim – runa ir par Latvijas VALSTS izglītības iestādēm, nevis privātām. Latvijas valsts, kurā valsts valoda ir latviešu, izglītības iestādēm. Man kā Latvijas pilsonei un patriotei ir svarīgi kāda izglītība un kādā valodā tiek nodrošināta Latvijā, valsts izglītības iestādēs.

Nevienam Latvijas pilsonim nav noslēpums kā ir radusies Latvija un kādi pārbaudījumi mūsu valstij un zemei caur gadu desmitiem un simtiem bijuši. Mēs katrs to jūtam un zinām gan paši caur savu personisko pieredzi, gan ģimenes jeb senču pieredzēto un stāstīto, ka arī caur tautas kopējo atmiņu.  Tie, kas nav Latvijas pilsoņi un sevi ar Latviju saistīti neizjūt, viņiem, visticamāk, arī tas neinteresē un nav svarīgi, jo viņiem svarīgāk noteikti ir savas valsts, kurā tie ir pilsoņi, nostādne. Protams, ir izņēmumi, kas nav vairākums. Tieši tāpēc tie ir izņēmumi.

Es vēršos pie katra Latvijas pilsoņa un latvieša, kas nav nejaušība vai izņēmums, bet gan likumsakarīgs Latvijas vēstures, latviešu tautas un Latvijas valsts pastāvēšanas rezultāts un arī turpinātājs. Tāpēc es vēršos pie katra Latvijas pilsoņa, neatkarīgi no tautības un arī pie valsts nācijas-latviešu pārstāvja – katra latvieša.

Manot izvērsušos diskusiju twitter.com, vairākus lūgumus pēc argumentiem un šķietamu nepatiku pret to, ka es nepiekrītu ministra paustajam, t.i., nepiekrītu, ka Latvijai būtu jānodrošina augstākā izglītība krievu valodā, centīšos paskaidrot, kāpēc šāda Izglītības ministra nostāja man ir nepieņemama un, šķiet, visnotaļ neadekvāta, lai neteiktu, ka Latvijai kaitējoša ilgtermiņā.

Latvija un izglītība.

Neapstrīdams ir fakts, ka pirmās Latvijas augstākās izglītības iestādes oficiāli kā Latvijas valsts izglītības iestādes radās pēc Latvijas dibināšanas. Un tas ir loģiski. Ir cits jautājums – Kādēļ tās radās? Kādēļ gan nevarēja turpināt izglītību iegūt ārpus Latvijas svešās valodās? Elementāri – tādēļ, lai Latvijas pilsoņi, latviešu tauta varētu iegūt izglītību, tai skaitā augstāko, savas Latvijas valsts – latviešu – valodā.

Latvijas dibinātāji, Latvijas pamatlikuma – Satversmes – tēvi, Latvijas dzimšanas laika inteliģence izglītību bija ieguvuši ārpus Latvijas – Santpēterburgā (Krievijā), Tērbatā (Igaunijā), Vīnē (Austrijā), utt., studējot gan krievu, gan vācu, gan angļu, gan latīņu valodās. Un iegūto izglītību viņi pašaizliedzīgi  izmantoja, lai dibinātu Latviju un izglītības sistēmu Latvijā, latviešu valodā. Pēc kā paši kļuva par mācībspēkiem Latvijas augstskolās.

Viens no galvenajiem noteikumiem, lai varētu rasties, nostiprināties un pastāvēt neatkarīga valsts, vienmēr ir bijis: konkrētajā zemē jābūt pietiekamam skaitam akadēmiski izglītotu pilsoņu. Tādēļ tieši valsts dzimšanas laikā, 1918.gadā, īpaši aktualizējās doma par nacionālo augstskolu.  1919. gada 28.septembrī bijušā Rīgas Politehniskā institūta ēkā Raiņa bulvārī 19 svinīgi tiek atklāta Latvijas Augstskola (Augstskolas organizēšanas procesā kā ierastāks un biežāk lietots tika atbalstīts nosaukums Latvijas Augstskola, pieņemot to pagaidu lietošanai. Pēc Satversmes izstrādāšanas tika pieņemts nosaukums Latvijas Universitāte). Jaunā augstākā mācību iestāde kļūst par vienu no būtiskākajiem latviešu tautas brīvības un neatkarības manifestiem. Tieši tāpēc vairāk nekā jebkura cita augstskola Latvijas Universitāte ir cieši saistīta ar mūsu neatkarīgās valsts vēsturi. Universitāte dzima un veidojās līdz ar mūsu valsti, bet vēlāk tā pilnveidoja Latviju pašu.

Pirms PSRS (mūsdienās tiesību un pienākumu mantiniece ir Krievija) okupācijas Latvijas Universitātes darbinieki un studenti, es pat teiktu tauta, bija atraduši kopīgu mērķilatviešu zinātniskās terminoloģijas izkopšana un akadēmisko tradīciju veidošana. Ko ar rusifikācijas palīdzību PSRS okupācijas laikā, līdz pat 1990.gada visādiem spēkiem centās izskaust okupācijas vara. Nenoliedzami, augstākām izglītības iestādēm, mācību spēkiem nebija viegli, lai neteiktu, ka bija apgrūtinoši atkal atgriezties pie latviešu zinātniskās terminoloģijas lietošanas un izkopšanas, un akadēmisko tradīciju veidošana, bet tas bija jādara. Ir pagājuši mazliet vairāk kā 20.gadi kopš Latvijas neatkarību esam atguvuši, bet PSRS(uzsveru tagadējās Krievijas) apzinātās rusifikācijas sekas vēl aizvien ir jūtamas. Lai neteiktu, ka rusifikācija tiek turpināta, tikai par to skaļi netiek paziņots un neviens jau arī neteiks.

Kāpēc gan Latvijā augstāko izglītību Latvijas valsts izglītības iestādēs nevarētu iegūt krievu valodā vai kādā citā, kas nav latviešu valoda?

1) Tāpēc, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Tāpēc, ka mums ir jāturpina mūsu senču iesākto latviešu zinātniskās terminoloģijas izkopšanu un akadēmisko tradīciju veidošanu, mums ir jālieto latviešu valoda ikdienā, izglītībā, konferencēs, sammitos, pasaulē.

2)  Ja Latvijas valsts savās valsts iestādēs par Latvijas valsts budžeta līdzekļiem nodrošinās izglītības iegūšanu kādā svešvalodā, tad šāda iespēja ir jānodrošina jebkurā svešvalodā un jebkam. Ja vienā svešvaloda var, kāpēc citās >200 nevar? Es runāju par vienlīdzību, kuru var pieprasīt un noteikti arī pieprasīs, ja mēs pavērsim durvis šai iespējai. Un te nav stāsts par krievu valodu vien – te ir stāsts par mongoļu, somu, franču, lietuviešu, igauņu, vācu, arābu, poļu, meksikāņu, spāņu, čukču, utt. valodām.

3) Pie apstākļiem, kad “robežas ir vaļā”, nav saprotams, kāda ir nepieciešamība Latvijā nodrošināt augstāko izglītību svešvalodā, kas ir lielvalsts Krievijas valsts valoda? Nav liegta personām iespēja studēt Krievijā, krievu valodā. Vajag tikai gribēt un darīt – braukt un studēt. 

4) Studijas latviešu valodā tiek nodrošinātas TIKAI Latvijā. Visur, kur brauc studēt jaunieši no Latvijas, viņi mācās tajā valodā, kurā valstī tie ir izvēlējušies studēt, nevis latviešu valodā. Protams, sākumā tulkojot, līdz laikam, kad jau brīvi valda tās valsts valodu. Vienalga vai tā būtu Amerika, Vācija, Dānija, Somija vai Norvēģija, kaut tā pati Krievija.

5) Mums ir jāiegulda valsts līdzekļi Latvijas valsts izglītības iestādēs un sistēmā – personālā, lai mēs Latvijā varētu skoloties latviski, nevis, lai nodrošinātu visai pasaulei iespēju skoloties svešās valodās. Lūk Jums arī racionāls un ekonomisks pamatojums kādēļ mēs nedrīkstam un nevaram atļauties no valsts budžeta nodrošināt izglītības iegūšanu jebkurā citā valodā, kas nav latviešu. Visupirms tas ir jānodrošina augstākajā kvalitātē no bērnudārza līdz pat doktorantūrai latviešu valodā, un tikai tad mēs varam runāt par iespēju atbalstīt no valsts budžeta līdzekļiem izglītību kādā vēl svešvalodā.

6) Zinātniskā terminoloģija, akadēmiskā tradīcijas gan angļu, gan vācu, gan krievu valodās ir veidojušās tieši tāpēc, ka šajās valodās ir ticis studēts gadu desmitiem un simtiem, un tikai tāpēc šīs valodas ir tik izplatītas un zināmas. Nebija jau citu variantu. Bet mums ir. Beidzot mums ir iespēja studēt latviski. Absurdi būtu domāt, ka tik cik ir angļu, tik izplatīta arī ir angļu valoda, vai arī, tik cik ir krievu, tik izplatīta ir krievu valoda. Valoda ir tik izplatīta un dzīva, cik daudzi to lieto, neatkarīgi no tautības vai valstiskās piederības. Vai būtu slikti, ja latviešu valodu lietotu arvien vairāk cilvēku?

Tāpēc Latvijas valsts Izglītības ministram, lai kas tas arī būtu, primāri ir jāsaprot valsts valodas lietošanas ārkārtīgi svarīgā nozīme valsts un tautas attīstībā un pastāvēšanā. Izglītība jābalsta visu pirms valsts-latviešu valodas lietošanā, lai izglītības kvalitāte nacionālas valsts līmenī būtu aizvien augstākā attīstības pakāpē. Tas neizslēdz paplašināt apgūstamo svešvalodu skaitu, ko Izglītības ministrs jau ir minējis un ko es atdzīstu par labu esam.

Jebkura valoda ir ieguvums. Un tieši tāpēc, mums nevis ir jādod iespēja Latvijā latviešu valodu nelietot un neapgūt, bet gan jāveicina tās lietošana un apgūšana.

Mums ir skaista un sena valoda. Mums ir sīksta un dzīvot griboša valoda. Mēs Latvijas pilsoņi un latvieši esam atbildīgi par tās tīrību, pastāvēšanu, pilnveidošanu un bagātināšanu.

Un kāpēc gan mums – Latvijai – nebūt tai pasaules valstij, kas vislabāk spēj sniegt unikālas zināšanas savā – latviešu valodā jebkuram? Mēs varam uz to tiekties. 😉

P.S. Foto atrasts google.com

5 thoughts on “Par vienu no Latvijas vaļiem – izglītību.

    • Un, ja nu mēs Latvijā latviski piedāvāsim studēt un apgūt kvalitatīvi to, ko nekur citur nemāca, vai tad latviešu valodā studētgribētāju nebūs? Varbūt ir pienācis beidzot laiks apzināties sevi un iztaisnot kompleksainās muguras?

    • Un vēl-ja runājam par konkurētspēju, tad nozīme būs zināšanām un prasmei tās pielietot, nevis tam kādā valodā mēs zināšanas būsim ieguvuši.

      Tai pat laikā ir būtiski Latvijā attīstīt izglītības iegùšanu latviešu valodā, tādējādi attīstot un paaugstinot pašas izglītības kvalitāti.

    • Nav jau runa par krieviem, kas te bija ir un būs. Runa ir par Latviju un Latvijas izglītību un to kāda tā bija, ir un vai vispār būs, je mēs to centīsimies nodrošināt jebkurā valodā visiem.

Atbildēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s