Nav jau tā, ka spēku trūktu,
Solis kalnā smagāks kļūtu.
Tikai elpu ievilkt gribas
dziļāk nekā iebrauc stigas
Gribās “savu” līdzās just,
meklējumos nepazust.
Gribās nekļūdīties prast,
uzdrīkstēties – laimi rast,
Kaut ar klupt ne reizi vien
Tomēr celties, tārpi lien
Nav jau tā, ka būtu grūti
dzīvot tā, ja ko vēl jūti
Sirdsbalss nekliedz,
tikai klusām atgādina –
dzīve, kas ir bailēs nodzīvota,
tā ir iespēja, kas izniekota.
